
Last confirmed standing: 20 Oct 2026 (by 1 visitor)
Brīvības iela 61 / Stabu iela 12
Rīga, Latvija
1912. gadā pēc Aleksandra Vanaga projekta celtais Tetera īres nams ar veikaliem, padomju okupācijas gados – NKVD un VDK mītne, plašāk pazīstama kā Stūra māja. Kopš 2014. gada daļā ēkas darbojas Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcija, bet lielākā daļa nama stāv tukša un avārijas stāvoklī.
Stūris Brīvības un Stabu ielas krustojumā ir viena no smagākajām Rīgas 20. gadsimta vēstures lieciniecēm. Ēka celta no 1910. līdz 1912. gadam kā īres nams ar veikaliem pēc arhitekta Aleksandra Vanaga projekta un pēc namīpašnieka vārda saukta par Tetera namu. Pirmajā stāvā bija puķu, saldumu, piena produktu veikali un aptieka, bet pirms Pirmā pasaules kara namā darbojās arī Ķeizariskās krievu Mūzikas biedrības mūzikas skolas nodaļa. 1919. gadā ēkā īsi atradās Latvijas Revolucionārā kara komiteja. 1920. gados nams kļuva par Latvijas Finanšu ministrijas, vēlāk – Iekšlietu ministrijas īpašumu, un tajā mitinājās dažādas valsts iestādes, tostarp Iekšlietu ministrija un Valsts statistikas pārvalde. Padomju okupācijas laikā 1940.–1941. gadā un no 1946. gada 28. janvāra līdz 1991. gadam ēkā atradās Iekšlietu tautas komisariāts (NKVD) un Latvijas PSR Valsts drošības komiteja (VDK). Pagrabos un iekšpagalma cietumā tika turēti, pratināti un spīdzināti tūkstošiem cilvēku; ieslodzītās sievietes turēja atsevišķā gaitenī, ko žargonā sauca par “Rožu ielu”. Tāpēc ēka pazīstama arī kā “Čekas pagrabi”. Pēc neatkarības atgūšanas namā līdz 2008. gadam darbojās Valsts policija. 2003. gada 15. decembrī Stabu ielas pusē atklāta komunistiskā režīma upuriem veltītā piemiņas zīme “Melnais slieksnis” (tēlnieks Gļebs Panteļejevs, arhitekts Andris Veidemanis). Ēka ir valsts nozīmes vēstures piemineklis (kopš 2009. gada) un vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis (kopš 1999. gada). 2014. gadā programmas “Rīga 2014” ietvaros namu atvēra apmeklētājiem ar ekspozīciju “Stūra māja. Lieta Nr. 1914/2014”, un kopš tā laika Latvijas Okupācijas muzejs te stāsta par čekas vēsturi. Muzejs izmanto tikai aptuveni 8 % ēkas (690 m² pagrabā un pirmajā stāvā); pārējie 92 % no 8552 m² netiek izmantoti un ir avārijas stāvoklī, to atjaunošanai lēsti vairāk nekā 21 miljons eiro. Fasāde un jumts gan tika savesti kārtībā. Kopš 2008. gada valstij neizdevās atrast ēkai pielietojumu: nomas tiesību izsoles bija neveiksmīgas, un 2020. gadā sāktā pārdošanas izsole tika apturēta. 2024. gada 26. martā valdība nolēma namu pārdot publiskā izsolē, saglabājot Okupācijas muzeja nomas tiesības līdz 2050. gada 30. decembrim. 2025. gadā VNĪ strādāja pie jauna attīstības modeļa ar privātu investoru, bet nama nākotne joprojām ir neskaidra. — Pētījums: Grok Bot
Know more about this place? Suggest an update
Status: Approved
Added to the archive: 20/10/2026
This content is licensed under Creative Commons CC-BY-SA-4.0.
Source: Lost Architecture / lost-architecture.com

Photo: Guntis, 2026. Own photo.
(2.9 MB)